Pirms uzticēt ārstam savu ķermeni – pajautā viņam endometriozes definīciju
Var izklausīties skarbi, taču tas ir fakts – visā pasaulē mediji, sabiedrība un arī daļa mediķu gadiem ir izmantojuši (un joprojām turpina izmantot) neprecīzu endometriozes definīciju. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc endometriozes pētniecībā, ārstniecībā un diagnostikā joprojām pieredzam nevajadzīgi daudz klupšanas akmeņu, un kāpēc slimība, kas pasaulei pazīstama tik sen, joprojām slīkst mītos un izpratnes trūkumā.
Endometriozes pacienšu biedrības un aktīvisti visā pasaulē par šo jautājumu runājuši gluži vai sausām mutēm, jo tieši pacientes ir tās, kuras visvairāk cieš no nepareizas endometriozes definīcijas lietošanas.
“Endometrioze ir
dzemdes iekšējais slānis, kas sācis augt ārpus dzemdes, un tāpēc nevar no
ķermeņa izkļūt” – šādu endometriozes definīciju ir dzirdējušas (un arī
lietojušas) kā pacientes, tā ārsti, kam ar endometriozi ir nācies saskarties
jau vismaz 5 gadu garumā. Jāpiebilst, ka tam ir skaidri iemesli – kādreiz,
pirms plašākiem pētījumiem par endometriozes izcelsmi un izpausmēm, mūsdienās
novecojusī definīcija tika uzskatīta par pareizu, jo precīzāku zinātne vēl
nevarēja piedāvāt. Taču līdz 2024. gadam pētījumi ir skaidri pierādījuši, ka
endometrioze NAV tas pats, kas endometrijs ārpus dzemdes. Tādēļ ne medijiem,
ne mediķiem vairs nav iemesla lietot novecojušu informāciju, ja uzticami un
pierādījumos balstīti fakti ir rokas stiepiena attālumā, un to lietošana ir viens
no veidiem, kā uzlabot endometriozes pacienšu situāciju taustāmā veidā.
Endometrijs (vārds, no kura nāk slimības nosaukums – endometrioze) ir dzemdes iekšējais slānis. Endometriozes gadījumā ķermenī attīstās endometrijam līdzīgi, taču ne identiski audi. Novecojusī endometriozes definīcija apgalvo, ka endometriozes audi ir identiski dzemdes iekšējam slānim. Varētu padomāt – sīkums, tehniska detaļa. Taču, ja pieņemam, ka endometrioze = endometrijs ārpus dzemdes, tad būtu tikai dabiski pieņemt, ka arī tā uzvedība ir tāda pati, taču tā nav. Endometriozes audi uzvedas citādi nekā normāls endometrijs, un simptomi nav saistīti tikai ar menstruālo ciklu (kas būtu normāli tad, ja endometrioze būtu tas pats, kas endometrijs). Tāpat – endometrioze ir dokumentēta ne tikai reproduktīvajos orgānos un iegurnī, bet arī uz tādiem orgāniem kā zarnas, aknas un plaušas. Pat hormonu receptoru klātbūtne un izplatība abos audos atšķiras, tāpat tie – atšķirībā no normāla endometrija – sintezē paši savu estrogēnu.
Tātad – kas ir likts uz spēles? Tas, kā mēs definējam endometriozi, var ietekmēt pētījumus par labākām diagnostikas un ārstēšanas iespējām. Ārstējot endometriozi ar domu, ka tā ir identiska endometrijam, ārstēšana var nebūt pilnībā efektīva – sūdzības var palikt bez uzlabojumiem, piedzīvot tikai īslaicīgus uzlabojumus vai uzlabojumus tikai daļai simptomu, piemēram, sāpēm. Daļa ārstniecības metožu, kas balstās vecajā definīcijā, darbojas tikai kā plāksteris, nomaskējot simptomus, kamēr slimība progresē. Daļa metožu var sūdzības pat pasliktināt. Lai piemērotu efektīvu ārstniecību, ārstam ir jābūt lietas kursā par jaunākajiem pētījumiem, un pavisam noteikti jāizprot, kā tie ietekmē metodes, ko ārsts grasās izmantot savas pacientes ārstēšanā. Diemžēl endometriozes gadījumā balstīties uz faktiem, kas tika uzskatīti par pareiziem pirms 10 gadiem un senāk, vairs nav pieņemami. Šajā gadījumā ārstam būtu godprātīgi atzīt, ka endometrioze nav viņa kompetencē, un pacienti jānosūta pie kāda no ārstiem, kas ar endometriozi strādā diendienā, vēlams – ar pieredzi arī ķirurģiskā ārstēšanā. Tas nenozīmē, ka ārsts, pie kura esam nonākušas, nebūtu sava amata lietpratējs vai iejūtīgs un spējīgs tikt galā ar citām slimībām. Tieši otrādi – spēt atzīt to, ka endometrioze ir tik komplicēta, ka būtu pelnījusi būt atsevišķa specialitāte, un ka vispārējās medicīnas ārsts vai ginekologs, kurš ikdienā nodarbojas arī ar visu pārējo, nav endometriozes speciālists, liecina par zināšanām, pārliecību un iedziļināšanos lietas būtībā.
Kādi ir galvenie riski, ja turpināsim kultivēt dezinformāciju, lietojot nepareizu definīciju?
- Pētījumi (īpaši farmācijas kompāniju organizēti) turpinās piešķirt nesamērīgi lielu nozīmi hormonāliem līdzekļiem kā ārstniecības veidam un tajos ieguldāmie resursi tiks nevajadzīgi novirzīti prom no svarīgākiem pētniecības jautājumiem kā, piemēram, endometriozes izcelsme
- Mediķi turpinās atbalstīt hormonālu ārstēšanu kā pietiekami efektīvu un noliegt sūdzības par endometriozi ārpus iegurņa orgāniem
- Cilvēki ārpus tipiskā endometriozes pacienta šablona tiks izslēgti no aprūpes loka un viņu sūdzības – ignorētas (sievietes menopauzē, jaunas meitenes, transvīrieši, hormonālās kontracepcijas lietotājas, sievietes stāvoklī)
- Endometriozi un tās simptomus turpinās uzskatīt par normālu sievietes dzīves sastāvdaļu, savukārt pacientes turpinās maldināt par grūtniecību, histerektomiju vai menopauzi kā risinājumu sievietes ciešanām
Endometrioze ir slimība, kam raksturīga endometrijam LĪDZĪGU audu atrašanās ārpus dzemdes, kā rezultātā veidojas hronisks iekaisums.
------------------------------------------------------------------------------------------------------
Atsauces
Chantalat, E., Valera, M. C., Vaysse, C., Noirrit, E., Rusidze, M., Weyl, A., Vergriete, K., Buscail, E., Lluel, P., Fontaine, C., Arnal, J. F., & Lenfant, F. (2020). Estrogen Receptors and Endometriosis. International journal of molecular sciences, 21(8), 2815. https://doi.org/10.3390/ijms21082815
da Silva, M. C. M., Ferreira, L. P. S., & Della Giustina, A. (2024). It is time to change the definition: Endometriosis is no longer a pelvic disease. Clinics (Sao Paulo, Brazil), 79, 100326. https://doi-org.libproxy.tuni.fi/10.1016/j.clinsp.2024.100326
Guidone H.C. (2020). The Womb Wanders Not: Enhancing Endometriosis Education in a Culture of Menstrual Misinformation. In C. Bobel, I.T. Winkler, B. Fahs, et al. (Eds.), The Palgrave Handbook of Critical Menstruation Studies (Chapter 22), Palgrave Macmillan.
International Working Group of AAGL, ESGE, ESHRE and WES, Tomassetti, C., Johnson, N. P., Petrozza, J., Abrao, M. S., Einarsson, J. I., Horne, A. W., Lee, T. T. M., Missmer, S., Vermeulen, N., Zondervan, K. T., Grimbizis, G., & De Wilde, R. L. (2021). An international terminology for endometriosis, 2021. Human reproduction open, 2021(4), hoab029. https://doi.org/10.1093/hropen/hoab029
Redwine, D. (2019, March). Origin of Endometriosis: Cartoon Science vs Evidence-based Medicine. Endometriosis Foundation of America Medical Conference 2019 Targeting Inflammation: From Biomarkers to Precision Surgery.
Vigano, P., Candiani, M., Monno, A., Giacomini, E., Vercellini, P., & Somigliana, E. (2017). Time to redefine endometriosis including its pro-fibrotic nature. Human Reproduction, 33(3), 347–352. https://doi.org/10.1093/humrep/dex354
Young, K., Fisher, J., & Kirkman, M. (2020). Partners instead of patients: Women negotiating power and knowledge within medical encounters for endometriosis. Feminism & Psychology, 30(1), 22-41. https://doi.org/10.1177/0959353519826170