Endometriozes mīti un puspatiesības - zināšanās ir spēks!
Sākot ar Endomartu 2024, endometriozes apzināšanās mēnesi, aplūkosim biežāk sastopamos un populārākos ar
endometriozi saistītos mītus un puspatiesības. Soli pa solim meklēsim atbildes un kliedēsim mītus, lai kļūtu zinošākas un pārliecinātākas, nemaldītos puspatiesībās un novecojošos faktos par endometriozi.
Seko līdzi informācijai un uzzini par biežāk sastopamajiem mītiem par endometriozi! [ #endomīti ]
Kāpēc endometriozes sakarā piedzīvojam tik lielu apjukumu? Kāpēc ar to saistītā informācija ne vienmēr ir viennozīmīga un precīza, vai atbilstoša aktuālajiem pētījumiem? Kāpēc ir tik grūti saprast, kuriem viedokļiem un datiem var uzticēties, un kuri ir jau novecojuši fakti?
Mīti, fake news, vecu ļažu pasakas, dezinformācija, māņticības, puspatiesības, nepatiesības un viss pārējais tam pa vidu kopš seniem laikiem ir apvijuši teju vai katru cilvēka dzīves jomu. Ir saprotami, ka mūsu veselība šajā ziņā nebūt neatpaliek, it īpaši, ja atceramies, ka medicīnas straujākā attīstība notikusi tikai pēdējos gadsimtos. Līdz tam – lai arī ievērojumu vēsturisku pētnieku un filozofu centienu vadīti – savus ķermeņus esam sapratuši tikai aptuveni, un ar ievirzi uz izdzīvošanu. Dzīves kvalitātes un labklājības idejas savu nozīmīgumu ieguvušas salīdzinoši nesen.
Sievietes veselība medicīnas vēsturē ir starp izcilākajiem piemēriem par to, kā izpratnes trūkums vairo mītus. Hipokrata skolas piekritēji Senajā Grieķijā ticēja, ka iemesls, kādēļ sievietes krūtis ir lielākas kā vīrieša, ir tādēļ, ka “tās uzkrāj asinis, tādējādi veicinot iracionālu domāšanu, atšķirībā no vīriešiem”. 20. gs. otrajā pusē zināmās vietās ASV mežu dienestā nodarbinātām sievietēm tika liegta iespēja strādāt mežā, jo “menstruācijas pievielina lāčus”. Savukārt 21. gs. joprojām ir daļa sabiedrības, kas tic, ka “barojot ar krūti nevar palikt stāvoklī” vai “tavu menstruālo sāpju iemesls ir nepietiekama krāsošanās”. Kamēr senajiem grieķiem viņu alošanos ir viegli piedot apstākļu dēļ (kādi laiki, tādi tikumi?), mazliet grūtāk varētu būt piedot mums pašiem, kas dzīvojam viedtālruņu, Google un ātrās informācijas laikmetā. Vai varbūt – tieši otrādi. Ir viegli apmaldīties informācijas pārbagātībā, ja neesam droši, kurā virzienā lūkoties.
Kāpēc laikā, kad medicīnas un tehnoloģiju attīstība mūsu rokās ielikusi tik daudz iespēju, joprojām sastopamies ar mītiem? Atbilde ir tikpat komplicēta kā slimība pati.
Laika gaitā iesakņojusies attieksme pret sievietes veselību
Lai cik grūti būtu to atzīt, arī mūsdienās ne visām sievietēm ir pieejams veselības aprūpes speciālists, kas patiesi ieklausītos sievietes sūdzībās bez aizspriedumiem, pieņēmumiem un uztverot sievieti kā sava ķermeņa speciālisti, pazinēju un lēmēju. Kā sabiedrībā, tā diemžēl veselības aprūpē nav līdz galam izzuduši laika gaitā iesakņojušies pieņēmumi par to, ka sievietei ciešanas ir normāla dzīves sastāvdaļa, un ar sāpēm saistītas sūdzības būtu jāpieņem par normu (ir vairākkārt pierādīts, ka sievietes sūdzības par sāpēm veselības aprūpē bieži uztver mazāk nopietni kā vīrieša). Līdzīgi jau no minētajiem bēdīgi slavenajiem senajiem grieķiem pārmantots pieņēmums, ka sievietes būtība ir bērnu radīšanā, un veselības aprūpes speciālisti, kas pat 21. gadsimtā turpina balstīt savu profesionālo pieeju šādos pieņēmumos, riskē ne tikai kaitēt sievietēm ārstēšanā un veselības lēmumu pieņemšanas procesā, bet stiprināt mītus, kuriem ar pierādījumos balstītu medicīnu nav nekāda sakara. Nemaz nerunājot par visai drošu tendenci, kas norāda – šādi mediķi zaudē pacienšu uzticību un laika gaitā – arī pašas pacientes.
Par laimi, speciālistu un aktīvistu iesaistīšanās un problēmas izgaismošana pēdējos gados ir nesusi uzlabojumus. Taču iepazīstoties ar informāciju par endometriozi (vienalga kādā formātā – no ārsta, interneta vai citu pieredzes), ir svarīgi pajautāt sev, vai esmu droša, ka tā pārstāv manas intereses, nenāk no novecojušiem pieņēmumiem un neignorē mani kā sava ķermeņa autoritāti un pazinēju.
Neprecīza endometriozes definīcija
Daudzviet joprojām sastopamā definīcija, kas apgalvo, ka endometrioze ir endometrija (dzemdes iekšējā slāņa) atrašanās ārpus dzemdes neatbilst patiesībai un stiprina mītus saistībā ar tās ārstēšanu. Lai gan atšķirība šķiet maza un varētu likties, ka tai nav nozīmes, “endometrijam LĪDZĪGAS šūnas” ir atslēgvārds. Būtībā tas nozīmē, ka izpētot endometriozes audus mikroskopā redzam ko līdzīgu dzemdes iekšējam slānim, taču ir svarīgi saprast, ka, lai gan audi ir līdzīgi, tie nav identiski un nefunkcionē tāpat kā tie, kas atrodas dzemdē. Tāpat būtu neprecīzi apgalvot, ka endometrioze ir reproduktīvās sistēmas vai hormonāla slimība, ja zinām, ka tās ietekme var būt arī krietni plašāka un tās attīstība nav atkarīga tikai no hormoniem.
Precizitātei ir liela nozīme, jo, pareizi izprotot slimības būtību, varam izvairīties no ārstēšanas metodēm, kas ar lielāku varbūtību nenesīs rezultātus. Izmantojot nepareizu definīciju, mēs turpinām:
- iemūžināt mītu, ka endometrioze ir “menstruālā cikla/reproduktīvā/sieviešu/hormonāla slimība”,
- attaisnot nevajadzīgas un neatgriezeniskas histerektomijas (par laimi, Latvijā retāk sastopama parādība endometriozes kontekstā) vai pārlieku paļāvību uz hormonālām ārstniecības metodēm,
- tendenci novēlot endometriozes diagnostiku,
- atbalstīt nepietiekamu un neprecīzu endometriozes pētniecību un ārstēšanu.
Lielais jautājums – kāpēc rodas endometrioze?
Šis nudien ir jautājums, kas – droši minēt – būs vairāk vai mazāk nodarbinājis mūsu visu prātus tāpat kā tas jau gadsimtu ir bijis uzmanības centrā zinātniekiem un mediķiem – endometriozes speciālistiem un pētniekiem. Zinām, ka pēdējā gadsimta laikā izvirzītas vairākas samērā drošas teorijas, no kurām daļa mūsdienās ir arī tikpat droši apstrīdētas (= neizskaidro endometriozes iemeslus pilnībā). Tomēr informācijas aprite diemžēl nav spējusi tikt līdzi zinātnei, un bieži vien redzam, ka minētās novecojušās (jeb atspēkotās) teorijas tomēr joprojām cirkulē medijos un citos avotos. Jāpiezīmē gan, ka šo par lielu izaicinājumu padara arī tas, ka pat starp ticamākajām endometriozes izcelsmes teorijām neviena vēl netiek dēvēta par 100% galīgo atbildi jautājumam – kāpēc rodas endometrioze? Populārākās teorijas ir vainojušas iedzimtību, vidi, imūnās sistēmas traucējumus, ģenētiskas izmaiņas šūnās, menstruālās īpatnības un citas varbūtības. Eksperti ir vienisprātis par to, ka visticamāk gan endometriozes izcelsmi, gan attīstību varētu izskaidrot vairāku apstākļu kopums jeb citiem vārdiem – iespējams, ka taisnība nav vis tikai vienas teorijas piekritējiem, bet vairāku.
Lai gan mūsdienās zinām, ka endometrioze ir atklāta dažādu vecumu (ne tikai reproduktīvā vecuma) sievietēm, transpersonām, nebinārām personām un retos gadījumos arī vīriešiem, vēsturiski to saistām ar sievietes veselības aprūpi. Atsaucot atmiņā iepriekš minēto, tas palīdz saprast, kādēļ zinātniskie pētījumi endometriozes jomā ir tik nepietiekami finansēti vai bieži finansēti ar farmācijas kompāniju līdzdalību, kas savukārt nereti atsaucas arī pētījumu rezultātos. Endometriozes ietekme uz sabiedrības veselību joprojām ir nepietiekami novērtēta arī no politiskās un likumdošanas perspektīvas visā pasaulē. Kā piemērs minama publiskās veselības aprūpes finansiāla distancēšanās no kvalitatīvas ķirurģiskas endometriozes perēkļu izlobīšanas (nevis piededzināšanas). Saprotami – tehnoloģisko aspektu dēļ tā nav lēta, taču, ņemot vērā cilvēku skaitu, kam tā ievērojami uzlabo dzīves kvalitāti un darbaspējas, nepieciešama visas sabiedrības līmenī. Tāpat daudzkārt runāts par slimības lapām endometriozes kontekstā un pārlieku paļaušanos uz hormonālo līdzekļu lietošanu ārstēšanā, kas bieži nes gaidītajam pretējus rezultātus. Lai gan statistikai ir dažādas versijas par endometriozes izplatību, tā ir krietni biežāk sastopama, kā tika uzskatīts 30, 20, pat 10 gadus nesenā pagātnē, un bieži – arī Latvijas kontekstā – runāts par endometriozes centru nepieciešamību, kuros speciālisti pievērstos konkrēti endometriozes kvalitatīvai ārstēšanai un aprūpei. Tas viss un ne tikai skaidri padara endometriozi par visas sabiedrības veselības jautājumu.
Kamēr zinātniekiem visticamāk paies vēl kāds laiks konkrētāku atbilžu meklējumos, pacienšu rokās jau tagad ir pāris spēcīgi ieroči – izglītot sevi un apkārtējos, izmantojot zinātnē balstītu informāciju, un apzināties, ka endometriozes cēlonis nav un nekādā ziņā nevar būt pašas atbildība – kaut kas, ko esam darījušas, pateikušas, apēdušas vai – pasargdies – uzvilkušas nepareizi.
Mediķu zināšanas par endometriozi
Statistika norāda uz ilglaicīgu, pat gadiem ilgu aizkavēšanos pareizās diagnozes – endometriozes – atrašanā. Tāpat klasisks endometriozes pacienšu stāsts ir X speciālisti, pie kuriem meklēta palīdzība, pirms sastapts pirmais, kuram radušās aizdomas par endometriozi UN ieteikums meklēt endometriozes speciālista palīdzību. Diemžēl pieredze rāda, ka ne visi spēj saklausīt endometriozi pacienšu sūdzībās (zināšanu vai praktiskās pieredzes trūkuma dēļ), un ne visi ir gatavi atzīt, ka šo simptomu ārstēšanā nepieciešama tāda ārsta palīdzība, kas ar endometriozi sastopas diendienā, tostarp ķirurģiski.
Arī šis ir izaicinājums, kura šķetināšanā visticamāk paies ilgs laiks. No savas puses varam palīdzēt, izvēloties savu veselību uzticēt ārstiem, kuri ar endometriozi ir “uz TU”, un runājot skaļi par nepieciešamību stiprināt zināšanas un informētību arī pārējiem.
Endometriozes mīti ir noturīgi; pat ar pacietīgu pacienšu atbalsta organizāciju un citu aktīvistu darbu lielāko daļu no tiem joprojām nav izdevies pilnībā izskaust no informācijas telpas. Vairumu endometriozes mītu rašanos var izskaidrot viens vai vairāki augstākminētie iemesli. Tāpat kā pati slimība, arī ar to saistītā mitoloģija, vēsture, sociālie aspekti ir komplicēti un prasa resursus iedziļināties. Taču ikviens no mums zina, ka zināšanas ir spēks, it īpaši endometriozes sakarā, tāpēc veltīt tam laiku ir mūsu pašu interesēs.
-------------------------------------------------------------------------------------------------------
Atsauces
Billock, J. (2022, February 24). Pain bias: The health inequality rarely discussed. BBC News. https://www.bbc.com/future/article/20180518-the-inequality-in-how-women-are-treated-for-pain
Broster, A. (2021, June 2). Why is endometriosis so poorly understood? The Gender Health Gap may explain. Endofound.org. https://www.endofound.org/why-is-endometriosis-so-poorly-understood-the-gender-health-gap-may-explain
Cromeens, M. G., Carey, E. T., Robinson, W. R., Knafl, K., & Thoyre, S. (2021). Timing, delays and pathways to diagnosis of endometriosis: A scoping review protocol. BMJ Open, 11(6). https://doi.org/10.1136/bmjopen-2021-049390
Endometriosis: A complex disease. The Center for Endometriosis Care. (n.d.). https://centerforendo.com/endometriosis-understanding-a-complex-disease
Hearn, J. H., Bryson, K., Barsauskaite, L., & Bullo, S. (2024). A com-B and theoretical domains framework mapping of the barriers and facilitators to effective communication and help-seeking among people with, or seeking a diagnosis of, endometriosis. Journal of Health Communication, 29(3), 174–186. https://doi.org/10.1080/10810730.2023.2299003
Hudson, N. (2022). The missed disease? endometriosis as an example of ‘undone science.’ Reproductive Biomedicine & Society Online, 14, 20–27. https://doi.org/10.1016/j.rbms.2021.07.003
Mullen, M. (2020, August 12). So you’ve heard period blood attracts bears, here’s where that myth came from. Colorado Public Radio. https://www.cpr.org/2019/10/15/so-youve-heard-period-blood-attracts-bears-heres-where-that-myth-came-from/
Nezhat, C., & Agarwal, S. (2023, July 17). Can we accurately diagnose endometriosis without a diagnostic laparoscopy? Nezhat.org. https://nezhat.org/can-we-accurately-diagnose-endometriosis-without-a-diagnostic-laparoscopy/
Requadt, E., Nahlik, A. J., Jacobsen, A., & Ross, W. T. (2023). Patient experiences of endometriosis diagnosis: A mixed methods approach. BJOG: An International Journal of Obstetrics & Gynaecology. https://doi.org/10.1111/1471-0528.17719
Vallée, A., Feki, A., & Ayoubi, J.-M. (2023). Endometriosis in transgender men: Recognizing the missing pieces. Frontiers in Medicine, 10. https://doi.org/10.3389/fmed.2023.1266131
Ziese, N. (2023, August 22). Endometriosis in men: Rare but possible. Endometriose.app. https://endometriose.app/en/endometriosis-in-men-rare-but-possible/