Endomīts: "Tev VĒL nevar būt endometrioze"


Pārāk liels skaits ārstu joprojām uzskata, ka pusaudzēm un jaunām sievietēm endometrioze ir reti sastopama. Šī iemesla dēļ gadījumos, kad meitenes un jaunas sievietes vēršas pie viņiem ar sūdzībām par sāpīgām menstruācijām, pārmērīgu asiņošanu, sāpēm iegurnī vai sāpīgu vēdera izeju, kā arī citiem simptomiem, kas menstruālo ciklu jaunām sievietēm padara par līdzvērtīgu murgam, endometrioze kā iespējamā diagnoze nemaz netiek izskatīta. Par laimi, līdz ar citu endometriozes mītu izzušanu (tiesa – lēni, taču labi, ka vispār) – šī pārliecība – pētījumu un izglītības attīstības gaismā – pamazām sarūk.

Pirms laparoskopijas un vizuālās diagnostikas regulāras līdzdalības medicīnā, endometriozi bija iespējams pārliecinoši diagnosticēt tikai caur laparotomiju – tradicionālu, atvērta tipa operāciju, kuras laikā veic vienu lielu griezumu (vairāku mazu vietā). Laparotomijas salīdzinoši augstie riski un izmaksas nozīmēja, ka to parasti veica tikai kā galējo līdzekli sievietēm ar vissmagākajiem simptomiem un kas jau bija dzemdējušas. Tā kā operētas tika tikai sievietes vecumā vidēji no 30 līdz 40 gadiem, arī slimība tika konstatēta tikai sievietēm šajā vecumā.

Tikai ar laparoskopijas ieviešanu 20. gadsimta 70. un 80. gados, ginekologi sāka diagnosticēt šo slimību sievietēm vecuma grupā no 20 līdz 30. Tādējādi tipiskās endometriozes pacientes vecuma diapazons palielienājās, iekļaujot arī jaunākas sievietes. Un tomēr, jau atkal netika izskatīta iespēja, ka atradnes diapazons vienkārši atbilst izmeklējumu diapazonam, un to vajadzētu palielināt. Atskārsme par to, ka endometrioze varētu būt sastopama pat pusaudzēm, radās vien 80-to gadu beigās un 90-tajos gados, kad endometriozes speciālistu veiktie pētījumi pievērsa uzmanību arī pusaudzēm ar hroniskām iegurņa sāpēm, kuras – cita starpā – nemazinājās, lietojot orālās kontracepcijas tabletes vai nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus. Šādu pusaudžu vidū endometriozes izplatība pētījumu rezultātos bija augsta – līdz pat 70%. Līdz ar medicīnas tehnoloģiju un pētniecības attīstību, ir attīstījusies arī mūsu izpratne par to, kas ir endometrioze un kur to varam atrast. Lai cik pārsteidzoši tas nebūtu – endometriozes audu paraugi ir atrasti pat nedzimušu augļu autopsijās.

Jau krietni svaigāki globāli pētījumi pierāda, ka divas trešdaļas sieviešu palīdzību endometriozes simptomu sakarā meklējušas pirms 30 gadu vecuma, un daudzas novērojušas šos simptomus jau no menstruāciju sākšanās brīža. Pusaudzes un jaunas sievietes pavisam noteikti nav pārāk jaunas, lai endometrioze varētu tikt izskatīta kā potenciāla diagnoze – patiesībā liela daļa ar to sadzīvo jau kopš pusaudžu gadiem, taču ir spiestas gaidīt nepieciešamo palīdzību diagnostikā un ārstēšanā vidēji 7-10 gadus. Novēlotai vai nepietiekamai ārstēšanai bieži seko hroniskas ikdienas sāpes (saaugumi), smagi menstruāciju simptomi un potenciālas mentālās veselības sekas, apgrūtināta auglība, kavētas skolas dienas un vispārēja dzīves kvalitātes pazemināšanās. Savukārt jaunām sievietēm, kurām apstiprināta endometriozes diagnoze, nereti kā vienīgais ārstniecības veids tiek uzspiesta grūtniecība, ko no veselības aprūpes speciālista var uzskatīt par kaitniecisku un neētisku ieteikumu, nerunājot par to, ka grūtniecība endometriozi – saskaņā ar mūsdienās pieejamajiem pētījumiem – neārstē. 

Nespēja tikt sadzirdētam atņem cerību jebkurā vecumā, taču pusaudžu gados, kad dzīve nes straujas pārmaiņas pilnīgi visās jomās, tas var būt īpaši sāpīgi, tāpat kā dzirdēt tādus komentārus kā “kāpēc tu sūdzies, kad ar tevi viss ir kārtībā?” vai “tāda ir sievietes dzīve – mums visām sāp, samierinies”. Gala rezultāts papildus fiziskajām un psiholoģiskajām sekām ir pusaudzes zaudētas cerības uz to, ka kādreiz varētu dzīvot normālu dzīvi.

Ko mēs varam darīt, lai šo mītu izskaustu?

  • Neapšaubīt sevi savās sajūtās un ticēt, ka tas, ko jūti ir īsts, neskatoties uz sabiedrības un ārstu noliegumu!
  • Interesēties par laicīgām diagnostikas iespējām
  • Pārlieku nepaļauties uz ilglaicīgu pretsāpju līdzekļu lietošanu, bet tā vietā meklēt kompetentas atbildes par sāpju izcelsmi un atbilstošu ārstēšanu
  • Pacientēm – vērsties tikai pie tādiem ārstiem, kas tic savām pacientēm, un ir izglītoti endometriozes ārstēšanā
  • Ārstiem – regulāri atsvaidzināt zināšanas par endometriozi un nebaidīties nosūtīt pacientes pie kolēģiem ekspertiem-endometriozes speciālistiem
  • Pusaudžu vecākiem un pārējiem – ieklausīties meitenēs un sievietēs, ticēt simptomiem un izglītot sevi un apkārtējos par endometriozi kopumā, kā arī tās sastopamību jauniešu vidū

Endomīts: “Tev VĒL nevar būt endometrioze”

Patiesība: Pacientes gadu skaits nav iemesls, lai pilnībā izslēgtu endometriozes iespējamību - endometrioze ķermenī var būt atrodama jebkurā vecumā.

-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Atsauces

Albee, R. B. (n.d.). Adolescent endometriosis. The Center for Endometriosis Care. https://centerforendo.com/endometriosis-in-teenagers

Dun, E. C., Kho, K. A., Morozov, V. V., Kearney, S., Zurawin, J. L., & Nezhat, C. H. (2015). Endometriosis in adolescents. JSLS : Journal of the Society of Laparoendoscopic Surgeons, 19(2), e2015.00019. https://doi.org/10.4293/JSLS.2015.00019

Lazzeri, L., Andersson, K. L., Angioni, S., Arena, A., Arena, S., Bartiromo, L., Berlanda, N., Bonin, C., Candiani, M., Centini, G., Forno, S. D., Donati, A., Exacoustos, C., Fuggetta, E., Labanca, L., Maiorana, A., Maneschi, F., Mattei, A., Muzii, L., … Martire, F. G. (2023). How to manage endometriosis in adolescence: The endometriosis treatment Italian club approach. Journal of Minimally Invasive Gynecology, 30(8), 616–626. https://doi.org/10.1016/j.jmig.2023.03.017

Liakopoulou, M. K., Tsarna, E., Eleftheriades, A., Arapaki, A., Toutoudaki, K., & Christopoulos, P. (2022). Medical and Behavioral Aspects of Adolescent Endometriosis: A Review of the Literature. Children (Basel, Switzerland), 9(3), 384. https://doi.org/10.3390/children9030384

Signorile, P. G., Baldi, F., Bussani, R., D'Armiento, M., De Falco, M., Boccellino, M., Quagliuolo, L., & Baldi, A. (2010). New evidence of the presence of endometriosis in the human fetus. Reproductive biomedicine online, 21(1), 142–147. https://doi.org/10.1016/j.rbmo.2010.04.002

Teens and endometriosis. NancysNookEndo. (2023, April 7). https://nancysnookendo.com/teens-and-endometriosis/