Kas ir endometrioze?

Endometrioze ir slimība, kam raksturīga endometrijam (dzemdes iekšējam slānim) LĪDZĪGU audu atrašanās ārpus dzemdes, kā rezultātā veidojas hronisks iekaisums.

Šie audi rada bojājumus, attīstoties uz dažādu orgānu virsmas vai to iekšienē. Tāpat endometrioze var radīt saaugumus, ”salīmējot” kopā veselus audus vai orgānus, tādā veidā ietekmējot to funkciju, vai ”velkot” tos prom no to normālās atrašanās vietas. Olnīcās endometrioze var radīt endometriomas jeb ”šokolādes cistas”.

Tiek lēsts, ka vismaz 200 miljoniem cilvēku visā pasaulē ir endometrioze, kas to padara par samērā bieži sastopamu slimību. Tā ir dokumentēta pusaudzēm, reprodoktīvā vecuma sievietēm, sievietēm menopauzē un pēc tās, transvīriešiem un nebinārām personām, un dažos retos gadījumos pētniecības ietvaros – arī vīriešiem un nedzimušiem mazuļiem. Par spīti tās biežajai izplatībai, šobrīd statistiski vidējā endometriozes paciente palīdzību meklē 8-10 gadus pirms pareizās diagnozes saņemšanas.

Hroniskas sāpes, iekaisuma process un neauglība ir starp biežāk sastopamajām endometriozes pazīmēm, līdzās sāpīgām mēnešreizēm, iegurņa sāpēm, sāpēm seksa laikā, sāpīgai vēdera izejai vai urinācijai, vēdera izejas problēmām, sāpēm mugurā un kājās, kā arī nogurumam.

Runājot par ārstniecību, lietderīgi izmantot vārdus ”ārstēt” un ”izārstēt” (angliski – treat & cure). Endometriozes gadījumā pagaidām iespējams tikai pirmais. Neviena ārstniecības metode šobrīd negarantē pilnīgu atbrīvošanos no endometriozes, taču, balstoties pētījumos, dažas ir atzītas par krietni efektīvākām kā citas.

Tāpat šobrīd nav vienotas izpratnes par to, kas ir endometriozes cēlonis – kā tā rodas un attīstās. Gadu gaitā ir izvirzītas vairākas teorijas, taču neviena no tām pagaidām nav pierādīta kā absolūti pareiza, un vairums speciālistu pieņem, ka iemesli varētu slēpties vairāku šo teoriju kopumā.

Endometrioze ir izteikti individuāla slimība - tas nozīmē, ka sievietēm, kas ar to saskaras, var atšķirties gan simptomi, gan slimības lokācijas vieta ķermenī, gan veiksmīgākas diagnosticēšanas un ārstēšanas metodes – piemēram, vienai var būt pozitīva pieredze ar MRI atklātu un medikamentozi ārstētu endometriozi, kamēr citai – tikai ar ķirurģiski atklātu un ķirurģiski ārstētu endometriozi. Kādai dzīvesstila uzlabojumi, piemēram, izvairīšanās no konkrētiem pārtikas produktiem, var palīdzēt mazināt simptomu smagumu, kamēr citai no tā nebūs nekāda efekta. Ir sievietes, kuras endometriozes klātbūtni caur simptomiem neizjūt vispār, ir tādas, kuras skar tikai atsevišķi simptomi, piemēram, neauglība, savukārt citas cieš no smagiem, izteiktiem endometriozes simptomiem mēnešreižu laikā, dažkārt vai pat visa cikla garumā. Statistika liecina, ka ar endometriozi saskaras vidēji 10%-15% sieviešu, savukārt neauglības gadījumā endometriozi iespējams identificēt pat līdz 50% sieviešu.

Kamēr zinātnes lielākie izaicinājumi gulst nepieciešamībā noskaidrot endometriozes cēloņus un – līdz ar to – vienotu, pierādījumos balstītu izpratni par visefektīvāko diagnostiku un ārstēšanu, pacienšu lielākie izaicinājumi līdzās sadzīvošanai ar simptomiem ir uzticamas informācijas atrašana, sabiedrības izpratnes trūkums un nereti – izpratnes trūkums arī daļā mediķu (kas visuzskatāmāk redzams ilgajā statistiski vidējā periodā pirms pareizās diagnozes uzstādīšanas), kā arī sociālās sekas, kā piemēram, negatīva ietekme uz sievietes izglītību vai darbaspējām (simptomu dēļ), attiecības ar līdzcilvēkiem, mentālā veselība.

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Atsauces

Becker, C. M., Bokor, A., Heikinheimo, O., Horne, A., Jansen, F., Kiesel, L., King, K., Kvaskoff, M., Nap, A., Petersen, K., Saridogan, E., Tomassetti, C., van Hanegem, N., Vulliemoz, N., Vermeulen, N., & ESHRE Endometriosis Guideline Group (2022). ESHRE guideline: endometriosis. Human reproduction open, 2022(2), hoac009. https://doi.org/10.1093/hropen/hoac009

De Graaff, A. A., D'Hooghe, T. M., Dunselman, G. A., Dirksen, C. D., Hummelshoj, L., WERF EndoCost Consortium, & Simoens, S. (2013). The significant effect of endometriosis on physical, mental and social wellbeing: results from an international cross-sectional survey. Human reproduction (Oxford, England), 28(10), 2677–2685. https://doi.org/10.1093/humrep/det284

Delbandi, A. A., Mahmoudi, M., Shervin, A., Akbari, E., Jeddi-Tehrani, M., Sankian, M., Kazemnejad, S., & Zarnani, A. H. (2013). Eutopic and ectopic stromal cells from patients with endometriosis exhibit differential invasive, adhesive, and proliferative behavior. Fertility and sterility, 100(3), 761–769. https://doi.org/10.1016/j.fertnstert.2013.04.041

Endometriosis: A complex disease. The Center for Endometriosis Care. (n.d.). https://centerforendo.com/endometriosis-understanding-a-complex-disease

Guidone H.C. (2020). The Womb Wanders Not: Enhancing Endometriosis Education in a Culture of Menstrual Misinformation. In C. Bobel, I.T. Winkler, B. Fahs, et al. (Eds.), The Palgrave Handbook of Critical Menstruation Studies (Chapter 22), Palgrave Macmillan.

International Working Group of AAGL, ESGE, ESHRE and WES, Tomassetti, C., Johnson, N. P., Petrozza, J., Abrao, M. S., Einarsson, J. I., Horne, A. W., Lee, T. T. M., Missmer, S., Vermeulen, N., Zondervan, K. T., Grimbizis, G., & De Wilde, R. L. (2021). An international terminology for endometriosis, 2021. Human reproduction open, 2021(4), hoab029. https://doi.org/10.1093/hropen/hoab029   

Taylor, H. S., Kotlyar, A. M., & Flores, V. A. (2021). Endometriosis is a chronic systemic disease: Clinical challenges and novel innovations. The Lancet, 397(10276), 839–852. https://doi.org/10.1016/s0140-6736(21)00389-5

Yosef, A., Allaire, C., Williams, C., Ahmed, A. G., Al-Hussaini, T., Abdellah, M. S., Wong, F., Lisonkova, S., & Yong, P. J. (2016). Multifactorial contributors to the severity of chronic pelvic pain in women. American journal of obstetrics and gynecology, 215(6), 760.e1–760.e14. https://doi.org/10.1016/j.ajog.2016.07.023